“Esi sveicināta, bezjēdzība” ir monoizrāde par apstāšanos, kas izliekas par bezmērķīgu. Patiesībā tas ir radikāls un aizkustinošs mākslinieka portrets, kas balansē starp vajadzību būt aktīvam un jēgpilnam un vēlmi novērsties un nedarīt neko no tā, kam mūsdienu sabiedrība piešķir nozīmi. Godīgi un personiski, krāšņi un ekspresīvi daudzpusīgais flāmu aktieris Benijs Klāsens atbrīvo vārdus, priekšmetus un kustības no konteksta un noliek skatītāju priekšā. Nekritizējot, neapsūdzot, nenākot klajā ar apgalvojumiem. Pamazām Benija satriecošā būšana uz skatuves ar mirdzošo uzrakstu “PRIEKS” fonā kļūst par liecību cilvēka spējai pieskarties pašam eksistences kodolam.
“Man šī izrāde ir bezjēdzības svinēšana. Eksistenciālā līmenī. Nav nozīmes, vai mākslai ir jēga vai nav. Nekam jau nav. Bet vai tāpēc tai nav tiesību pastāvēt?”, Benijs Klāsens.

Teātra zinātniece Edīte Tišheizere atklāj, kāpēc ies skatīties izrādi vēlreiz.